Marte Meo – metode kā rast pozitīvu saskarsmi ar bērnu un sekmēt viņa pilnvērtīgu attīstību

Marte Meo (paša spēkiem – latīņu val.) ir attīstību atbalstoša programma. Metodi izveidojusi un attīstījusi Maria Aarts. Tā ietver praktisku informāciju par to, kā aktivizēt un atbalstīt attīstības procesus ikdienas mijiedarbības brīžos. No sākuma programma tika veidota cilvēkiem, kuri izmantoja prasmes praktiski. Vecākiem un aprūpētājiem, kuri daļēji vai pilnībā bija uzņēmušies bērna audzināšanu dienas aprūpes centros vai citās aprūpes iestādēs, un cilvēkiem, kuri sniedz padomus vecākiem, kā audzināt viņu bērnus – tādiem kā medmāsas, psihologi, sociālie darbinieki, ģimenes terapeiti un citi terapeiti.

Saskaršanās ar problēmām bieži vien var nozīmē iespēju augt kādā jaunā veidā. Problēmas bieži vien tiek uzskatītas par „grūtībām”, bet tās var arī uzskatīt par „iespējām” cilvēka attīstībai, jo saskaroties ar šādām situācijā ir iespējams apgūt jaunas prasmes. Problēmas stimulē cilvēkus augt. Problēmas parāda, kādas prasmes nav pietiekami attīstītas, lai cilvēks tiktu galā ar radušos situāciju. Bērns, vecāks, profesionālis vai indivīds tiek atbalstīts, lai attīstītu prasmes un spētu attīstīties un iemācīties tikt galā ar savām problēmām.

Marte Meo metode balstīta uz vecāku/aprūpētāju un bērnu/klientu sadarbības video analīzi. Tiek nofilmēta kāda ikdienas situācija un pēc tam kopīgi skatoties tiek vērtēta savstarpējā sadarbība. Bieži vien, skatoties video tiek pamanītas detaļas, kuras ikdienas steigā ir palaistas garām.

Video var izmantot kā instrumentu, lai:

  1. savāktu detalizētu informāciju par dabisku atbalstošu bērnu audzināšanas uzvedību no aktuālām ikdienas situācijām;
  2. sniegtu detalizētu ieskatu klientiem pašu ikdienas realitātē. Video palīdz ieraudzīt viņu pašu potenciālu;
  3. nodrošinātu ieskatu, kāda veida palīdzība bērnam/klientam ir nepieciešama;
  4. palīdzētu vecākam/aprūpētājam piemērot audzināšanu/aprūpi atbilstoši bērna/klienta vajadzībām;
  5. redzētu bērna/klienta attīstību soli pa solim;
  6. pārbaudītu, vai jaunajai uzvedībai ir pareizs efekts. Tā ir atgriezeniskā saite, vai šī metode tiešām palīdz;
  7. dotu iespēju bērnam/klientam mācīties priecāties par saviem panākumiem, skatoties veiksmīgus komunikācijas momentus video;
  8. vecāks/terapeits varētu sekot savam attīstības procesam video.

Dabiskās attīstības procesā ir svarīgi sekot bērna attīstības iniciatīvām. Atjaunojot attīstības process, ir ļoti svarīgi pamanīt katru attīstības iniciatīvu, ko izrāda bērns, ģimene, profesionālis vai indivīds, un izmantot to kā stimulu, lai atjaunotu dabīgās attīstības procesu.

Lai veidotu pozitīvu saskarsmi ar bērnu un palīdzētu attīstīt viņa spējas un prasmes, Maria Aarts iesaka:

  • radīt patīkamu atmosfēru, izmantojot pareizos balss toņus un žestus;
  • veidot skaidru sākumu. Tas liek bērnam justies saredzētam un ievērotam kā svarīgai šis situācijas daļai;
  • pārliecināties, ka apstākļi ir piemēroti, lai bērns ir pilnībā koncentrējies sadarbībai;
  • izvēlēties pareizu atrašanās pozīciju. Uzturot kontaktu, ir iespējams redzēt bērnu vai tas izrāda interesi, vai ir norobežojies, vai garlaikots;
  • nosaukt darbības procesa struktūru. Procesa aprakstīšana palīdz saglabāt skaidrību par to, kas tiek darīts;
  • nosaukt procesu soli pa solim. Šādi darbība ir paredzama, kas ir priekšnoteikums veiksmīgai sadarbībai;
  • atkārtot bērna jautājumu, sūdzību vai vēlēšanos. Bērnam ir svarīgi zināt, ka viņu izvēlas par orientēšanās punktu;
  • sarunas laikā skatīties uz bērnu. Tas viņam liek apjaust, ka ir pievērsta uzmanība, kā arī tas dod iespēju saņemt informāciju, vai bērns spēj sekot līdzi tam, kas tiek teikts;
  • gaidīt reakciju. Gaidot reakciju, ir iespējams iegūt daudz informācijas par to, ko bērns ir sapratis un kā viņš uztver lietas;
  • aktivizēt dialogu apstiprinot;
  • stimulēt attīstības procesu apstiprinot bērna teikto, lai viņš var iet dziļāk un formulēt jaunas idejas;
  • pievērst uzmanību bērna emocionālajām iniciatīvām. Ja bērns uzņemas iniciatīvu skaidri izteikt emocijas, svarīgi ir viņam atbildēt ar to pašu un pārvērst par abpusēju emocionālu apmaiņu;
  • nosaukt jūtas. Bērni bieži vien nezina, kādus vārdus izmantot, lai nosauktu savas emocijas. Ir noderīgi censties nosaukt jebkuras viņa izjūtas vārdos;
  • nodrošināt katras tēmas skaidru sākumu un beigas;
  • nosaukt savas darbības. Nosaucot savas darbības, cilvēks kļūst paredzams;
  • nosaukt bērna darbības un izskaidrot viņam to nozīmi;
  • apstiprināt bērna pozitīvās darbības ar galvas mājienu vai pasakot: “Labi”;
  • palīdzēt bērnam integrēt informāciju. Ir svarīgi bērnam dot laiku apgūt jauno informāciju un formulēt to saviem vārdiem, kā to pielietot;
  • izmantot pareizos balss toņus, t.i., emocionālo, informatīvo, sadarbības vai vadīšanas toni.

Vecākiem ir jāzina, ko tieši viņu bērns dara. Video ļauj viņiem novērot sava bērna ikdienas iniciatīvas, kuras citādi ir grūti novērojamas. Tāpēc ir ļoti svarīgi mācīties gaidīt bērna iniciatīvas. Kad vecāki uzņemas iniciatīvu, viņiem ir jāgaida bērna reakciju un tad to jāapstiprina. Tas ļauj vecākiem labāk iepazīt savu bērnu. Viņi var labāk redzēt paši savas reakcijas un automātiski sāk attīstīties dialoga veidošana “mana kārta, tava kārta”. Vecāki var izmantot filmas ar savas ikdienas darbības momentiem, lai mācītos ieraudzīt bērna labākās iniciatīvas un palīdzēt tās rūpīgi izstrādāt tik ilgi, cik iespējams.

Resursi: Aarts, M. (2011) Marte Meo. – Rīga: Marte Meo international Aarts productions sadarbībā ar Ģimenes Psihoterapeitu Koppraksi.Aarts, M., Berkley, C., Flynn, M. (2007) Martemeo magazine. Professional Journal of the Marte Meo Method. 2007/2-Vol.37. http://www.martemeo.gr/Marte%20Meo%20Magazine%202007.pdfAarts, M.,Hawellek, C. (2008) Martemeo magazine.Professional Journal of the Marte Meo Method. http://www.paritaet.org/hessen/fgzn/abc/cms/upload/projekte/fachtagung/Magazine_2008-34-compleet_09_02_09.pdf

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Domu Spēks