Nervu bulīmija, tās ietekme uz fizisko un psiholoģisko veselību

Nervu bulīmija tiek definēta kā ēšanas traucējums, ko raksturo pārmērīga ēšana un tīrīšana, vai liela pārtikas daudzuma lietošana īsā laika periodā, kam seko mēģinājums atbrīvoties no uzņemtās pārtikas, parasti ar vemšanas, caurejas, diurētisku vai uzbudinošu līdzekļu palīdzību un/vai pārmērīgu nodarbošanos ar sportu, kas saistīta ar pārmērīgu interesi par ķermeņa svaru (Hay, Claudino, 2010).

Slimības rezultātā var rasties virkne medicīnisku problēmu. Stingras diētas ievērošana noved ne tikai pie rīšanas lēkmēm, bet arī ir iemesls tam, ka organisms nesaņem svarīgas uzturvielas, pirmkārt ogļūdeņražus un taukus, tātad organisms sāk pieprasīt trūkstošās vielas, un tā rezultātā cilvēka domas nepārtraukti ir saistītas ar ēšanu. Bieža vemšana var novest pie pazemināta kālija satura asinīs un ilgstoša sārmu – sāļu līdzsvara regulācijas traucējuma. Tā rezultātā var rasties sirds ritma traucējumi, kā arī hroniska nieru nepietiekamībaun zobu erozija, kas var būt pamanāma pēc sešiem mēnešiem.

Nervu bulīmija ļoti ietekmē cilvēka privāto dzīvi, kā arī attiecības ar tuviniekiem un kolēģiem. Ir novērots, ka pacientiem ar ēšanas traucējumiem ir pazemināta pašapziņa, tādējādi ir apgrūtinātas attiecības ar apkārtējiem. Izolācijai, kas radusies depresīva noskaņojuma rezultātā, ir negatīva ietekme uz dzīves kvalitātes līmeni. Indivīda domas nepārtraukti ir vērstas uz savu izskatu un vēlēšanos kontrolēt sevi un visu apkārtesošo.

Lai indivīds spētu atbrīvoties no šī traucējuma, ļoti svarīga ir apkārtējo cilvēku pozitīva un saprotoša attieksme. Būtiski ir mainīt domāšanas stereotipus no formas „visu vai neko”, svarīgi izstrādāt noteiktu rīcības plānu, ēšanas režīmu, kur tiktu likts uzsvars uz ēdienreižu skaitu, nevis apjomu. Kā arī manīt produktu dalīšanu „labajos” un „sliktajos” un likvidēt aizliegumus. Lai mazinātu pacientu saspringumu un vēlēšanos sevi un visu apkārt notiekošo stingri kontrolēt, ir ieteicams papildināt pacienta dienas ritmu ar relaksācijas vingrinājumiem, nodarbībām un pastaigām svaigā gaisā. Tas radītu papildus pozitīvas emocijas, kas darbotos kā papildus potenciāls pozitīvai jaunās situācijas pieņemšanai.

Tā kā liela daļa slimības iemeslu ir meklējami bērnībā, vecāku audzināšanas metodēs vai izturēšanās veidā, kas pēc tam jau pusaudža vai jaunieša gados izsauc saasinātu sava ārējā izskata uztveri un pielīdzināšanu ideālam, tāpēc ir ļoti svarīgi jau bērnībā nodrošināt pēc iespējas harmonisku vidi.

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *

Domu Spēks